Reģions kā vērtība radošajai uzņēmējdarbībai

21.jūnijā Sarunu festivāla LAMPA “Reģionu skatuvē” notika diskusija “Reģions kā vērtība radošajai uzņēmējdarbībai”, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs, projekta “Uzplaukt radoši” ietvaros. Sarunā piedalījās dažādu jomu pārstāves – no radošajām industrijām līdz akadēmiskajai videi.

Diskusiju vadīja Arturs Gailītis, organizācijas VIEDI radītājs un īpašnieks un tajā piedalījās asociētā profesore Ieva Zemīte, kultūras pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās maģistra studiju programmas “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments” direktore, Linda Rubena, Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte, Daina Domašūte, radošā uzņēmēja, viena no zīmola “DeepDeepLight” dibinātājām, Ērika Rudika, modes dizainere, zīmola “VASKALA” radītāja.

Latvijas reģionos bieži trūkst darba iespēju, un iztukšošanās kļūst par nopietnu problēmu. Tajā pašā laikā daudzi radoši cilvēki laukos veido unikālus produktus un pakalpojumus, iedvesmojoties no vietējās kultūras un dzīvesveida. Radošums var apvienot tradīcijas ar mūsdienīgumu un kļūt par pamatu ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, kas rada darba vietas un stiprina kopienas.

Vieta kā iedvesmas avots

Vairākas sarunas dalībnieces atzina, ka daba un apkārtējā vide ir galvenais iedvesmas avots. “Jo vairāk dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka reģions ir vērtība,” teica Linda Rubena, norādot, ka, lai arī pašlaik dzīvo Rīgā, pastāvīga vēlme ir atgriezties tuvāk dabai. Radošums laukos nereti rodas tieši no vietas un tās resursiem – nevis plānots, bet piedzimstot no klātbūtnes. Ieva Zemīte: “No uzņēmēju pieredzes, daudzi uzņēmējdarbības stāsti sākas ar vietu, ko atrod, kurā vēlas būt, un tad tiek meklēta nodarbošanās”.

Tieši vienkāršība un tuvība pamatvērtībām ļauj radīt produktus un pakalpojumus, kas ir ne tikai kvalitatīvi, bet arī autentiski un ar pievienoto vērtību. Piemēram, amatnieki var specializēties radot unikālos rokdarbu izstrādājumos, bet kopienas – tūrisma piedāvājumos, kas balstīti uz vietējo kultūru un vidi.

Atbalsta iespējas un kopienas spēks

Linda Rubena dalījās ar pieredzi no pasākuma “Satiec savu meistaru” dalībniekiem: “Tie, kas vēlēsies strādāt reģionā, saskatot tā vērtības, atradīs arī iespējas kā”. Diskusijas dalībnieki atzina, ka nozīmīgi ir veicināt atbalstu vietējiem ražotājiem, iegādājoties to ražojumus “lai, katram būtu pa kādam māla trauciņam, keramikas krūzei vai lina dvielītim”. Ne visiem ir jādzīvo reģionā, bet radošās uzņēmējdarbības attīstībai laukos katrs var sniegt atbalstu, iegādājoties produktus no jebkuras vietas pasaulē.

Ērika Rudika uzsvēra arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecību vērtību: “Tās bieži ir viens no galvenajiem atbalsta punktiem jaunajiem un radošajiem uzņēmējiem, piedāvājot gan finansējumu, gan mentorus un mācības.” Tas palīdz attīstīt idejas un veidot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību vietējā līmenī.

Savukārt Rīgā konkurence, lai iekļūtu biznesa inkubācijas atbalsta programmā, ir daudz lielāka, jo pieteikumu skaits ir ievērojami augstāks un tajā koncentrējas liels skaits jau attīstītu un ambiciozu projektu. Tāpēc reģionos biznesa inkubācijas atbalsta programma ne tikai sniedz atbalstu, bet arī paver plašākas iespējas tiem, kas vēl tikai uzsāk savu ceļu uzņēmējdarbībā.

Radošas iniciatīvas reģionos bieži cieši saistītas ar kopienas iesaisti. Dalībnieki atzina, ka svarīga ir savstarpējā sadarbība, uzticēšanās un savas vides veidošana, kas stiprina vietējo identitāti un piederības sajūtu. Kopienu atbalsts bieži kļūst par pamatu veiksmīgai ideju īstenošanai un noturībai ilgtermiņā.

Reģionālie pasākumi konkurē ar daudz ko — ne tikai citiem pasākumiem, bet arī cilvēku ikdienas rūpēm, izklaidēm un vienkārši izvēli palikt mājās. “Tā ir ilūzija, ka aizbraukt līdz uzņēmējiem ir tālu. Daudzi radošie uzņēmēji, amatnieki, pasākumu rīkotāji ir tuvāk nekā iedomājamies,” dalījās arī Arturs Gailītis, daloties ar savu pieredzi no organizācijas VIEDI rīkotajiem pasākumiem Madonas novadā. Tas rada izaicinājumus gan auditorijas sasniegšanā, gan notikumu ilgtspējā, un norāda uz nepieciešamību pēc mērķtiecīgākas komunikācijas, sadarbības ar medijiem un atbalsta mehānismiem vietējo iniciatīvu popularizēšanai plašākā mērogā.

Nākotnes skatījums – līdzsvars un attīstība

Diskusijā vairākkārt izskanēja pārliecība, ka īstie cilvēki pievelkas – neatkarīgi no atrašanās vietas. Taču, lai reģioni attīstītos, nepieciešams līdzsvars starp cilvēkiem, infrastruktūru un idejām. “Ceļi ir svarīgi, bet, ja nav cilvēku, arī labākais ceļš neko nedos,” norādīja Daina Domašūte.

Radošā uzņēmējdarbība reģionos nav tikai ekonomiska aktivitāte, bet arī sabiedrības un kultūras dzīvotspējas apliecinājums, tāpēc ir būtiski atbalstīt darītājus – tos, kas uzdrošinās veidot ko jaunu ārpus pilsētas.

Diskusija “Reģions kā vērtība radošajai uzņēmējdarbībai” kalpoja kā apliecinājums tam, ka reģioni ir vieta, kur radošumam iespējams uzplaukt – ja vien sabiedrība, pašvaldības un paši uzņēmēji būs gatavi sadarboties un saskatīt vērtību ārpus galvaspilsētas centra.