Plašas iespējas zaļās enerģijas ražošanai Vidzemes reģionā Latvijā

Vidzemē – Latvijas reģionā, kas robežojas ar Igauniju, – starp prioritārajiem tautsaimniecības sektoriem iekļauta arī tehnoloģiju un eksporta ietilpīga, ilgtspējīga atjaunīgo resursu enerģijas ražošana. Jau ir plaša pieredze bioenerģijas un hidroenerģijas izmantošanā, bet liels potenciāls ir arī saules un vēja enerģijai, tostarp zaļā ūdeņraža risinājumiem. 

Latvija var būt viena no pasaules līderēm atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņa ziņā – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem atjaunīgo energoresursu patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 2,4 %, Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā. Pieejama un tiek izmantota bioenerģija, īpaši koksnes biomasa, ūdens, vējš un saule. AER ļauj gudrāk izturēties pret dabas resursiem, ilgtermiņā veicinot ekonomisko izaugsmi un radot augstvērtīgus produktus un pakalpojumus. 

Vidzemes ekonomiskajos centros ir izaugsme un arī potenciāls lielākam pieprasījumam pēc elektroenerģijas, turklāt esošajiem uzņēmumiem ir nepieciešams savus darbības procesus padarīt efektīvākus, mazināt izmaksas un emisijas. Līdz ar to reģions ir atvērts sadarbībai dažādu enerģijas jomu attīstībā, ko sekmē gan pieejamie dabas resursi un izdevīga atrašanās vieta, gan arī Latvijas un Eiropas Savienības (ES) kopējā politika, kas vērsta uz zaļo kursu.

Hidroenerģija, vēja un saules enerģija Vidzemes reģionā

Atjaunīgo resursu elektroenerģijas ražošanā Vidzemē vēsturiski dominē hidroenerģija (Ogres un Aiviekstes HES), bet otrā būtiskākā ir no biomasas iegūtā elektroenerģija koģenerācijas stacijās. Speciālisti norāda, ka pašlaik jaunu hidrostaciju ierīkošana ir jāpamato no klimata ietekmes aspekta. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga skaidro: “Šobrīd galvenais jautājums, kāda ir katras HES efektivitāte, to ietekme uz klimatu un dabas daudzveidību. Mazas HES ietekme uz emisiju samazināšanu ir nebūtiska.” 

Runājot par saules enerģiju, Vidzemē tai saredz izaugsmes iespējas, piemēram, vienā no reģiona attīstības centriem – Valmieras novadā – šī gada aprīlī dažādās attīstības stadijās bija 12 saules elektrostacijas. Vidzemes reģionā nopietni pieiet arī vēja enerģijas izmantošanas potenciālam. Latvijas Aizsardzības ministrija nule kā piedāvājusi risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā, valsti sadalot vairākos zonējumos. Vidzemē ir viens no lielākajiem areāliem Latvijā, kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma iekšzemē. Izstrādes procesā ir vairāku vēja parku ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumi. Attīstītājiem problēmas var sagādāt jaudas ierobežojumi tīkla pieslēgumiem, tāpēc lielāka perspektīva ir hibrīdiem projektiem, apvienojot saules un vēja tehnoloģijas. 

Atkrastes jeb atklātā jūrā esošo vēja parku ieviešanā Latvijai jau ir izveidojusies sadarbība ar Igauniju. Ir uzsākti vēl daži projekti, piemēram, ar Igaunijas OU Utilitas Wind īstenos projektu, lai 2027. gadā Vidzemē izveidotu jaunu vēja parku Aloja, kopuzņēmumu izveidojuši valsts uzņēmumi Latvenergo un Latvijas valsts meži, kas nodrošina valstisku atbalstu vēja enerģijas attīstīšanai Latvijā. Ir veiksmīgas iestrādnes, taču attīstības potenciāls noteikti nav izsmelts.

Dagnija Blumberga vērtē: “Tehnoloģijas saules elektroenerģijas ražošanai attīstās strauji. Jautājums – kur šo elektroenerģiju likt? Tas pats jautājums ir par vēja enerģiju. Mums jāmācās to akumulēt. Tādēļ Latvijas nākotne ir elektroenerģijas akumulācija. Piemēram, zviedriem šobrīd ir populāri izvietot viena megavata litija jona enerģijas akumulācijas baterijas. Tas nav lēti, bet atmaksājas pusotra gada laikā. Mums būtu vērtīgi šo ideju pārtvert un izmantot. Tad nebūtu svārstīgo elektroenerģijas cenu biržā, mēs spētu patērēt tieši tik elektroenerģijas, cik tajā brīdī vajag, un visu pārējo akumulēt. Tā ir visas Baltijas nākotne.”

Zaļais ūdeņradis – ideāls nākotnes enerģijas avots

Eiropā un visā pasaulē aizvien lielāku uzmanību pievērš zaļajam ūdeņradim – to iegūst no atjaunīgajiem energoresursiem, piemēram, saules vai vēja enerģijas, un tā ražošanas laikā nerodas siltumnīcefekta gāzes. Zaļo ūdeņradi iespējams izmantot enerģijas uzkrāšanai rūpniecības procesu un smagā transporta zaļināšanai un citiem specifiskiem mērķiem. ES līmenī ir izveidotas programmas ar mērķi piesaistīt finansējumu investīcijām ūdeņraža projektos, un programmai ir ievērojams kvalitatīvu darba vietu radīšanas potenciāls.

Aivars Starikovs, Latvijas Ūdeņraža asociācijas vadītājs, paskaidro, ka jau kovida laikā, kā arī sākoties karam Ukrainā, novērots, ka zaļā enerģija kļuva izdevīgāka par fosilo enerģiju. “Jo vairāk attīstīsies atjaunīgo resursu ražošana, jo tie būs pieejamāki, arī ūdeņradis. Piemēram, Zviedrijas ziemeļos, kur mežos enerģiju ražo no vēja, elektrība ir par pieņemamu cenu. Baltijas valstis vēl pilnībā neizmanto atjaunīgās enerģijas ražošanas iespējas. Vairāku Eiropas institūciju atskaitēs uzsvērts, ka Baltijas valstīm ir liels potenciāls kļūt par atjaunīgās enerģijas eksportētājām,” stāsta A. Starikovs. 

Viņš atzinīgi novērtē Vidzemes reģiona uzņemto kursu uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, kurā izmanto pieejamos resursus – piekrastes, viļņu enerģiju, biomasu, aļģu potenciālu un citus. Viņš papildina, ka katram no atjaunīgajiem energoresursiem ir sava loma un jāņem vērā, ka to avoti ir atkarīgi no gadalaika, laikapstākļiem. Katram avotam ir savas pieejamības svārstības, kas patērētājam nav pieņemamas. Tāpēc ūdeņradis no enerģijas uzkrāšanas sistēmas var kalpot arī kā tīkla stabilizējošs elements, saka A. Starikovs. 

Pirmie pārrobežu projekti ūdeņraža izpētē

Ūdeņraža kā vienas no inovāciju jomām, lai atbalstītu pāreju uz tīru enerģiju, izmantošanai pievērsies arī Vidzemes reģions. Šobrīd tajā īsteno divus ES finansētus projektus par ūdeņraža lietošanu transporta nozares dekarbonizācijai: H2Value – atbalsts transportā izmantojamās zaļā ūdeņraža enerģijas vērtību ķēdes reģionālai attīstībai Igaunijā un Latvijā, un HyTruck, kas aktualizējis jautājumu par ūdeņraža uzpildes staciju attīstību plašā reģiona teritorijā. 

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija, komentējot zaļā ūdeņraža nākotnes perspektīvu, saka: “Paredzam, ka ūdeņradis var kļūt par būtisku enerģijas uzkrāšanas avotu, kā arī par kurināmo siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanas un transporta degvielu nozarēs, tomēr šobrīd ir pāragri izteikt prognozes, kurā no nozarēm tehnoloģiskās attīstības progress būs visstraujākais.” 

Kā finansiāli izdevīgi izmantot atjaunīgos energoresursus un par iespējām ieguldīt to attīstībā – business.vidzeme.lv/en. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus. 

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!