Jūras, piekrastes un saldūdens resursiem Vidzemes reģionā liels potenciāls

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Kā rekomendēts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) izstrādātajā Viedās specializācijas stratēģijā 2022.–2030. gadam, gan vietējiem, gan ārvalstu ieguldītājiem ir iespējas attīstīt atjaunojamās enerģijas un pārtikas ražošanu, veselības atjaunošanas produktus un pakalpojumus, augstvērtīgu farmācijas un ķīmijas produktu ražošanu, kā arī ostu pakalpojumus. To palīdzēs nodrošināt reģionā pieejamie sālsūdens, saldūdens un citi resursi: ir pieejamas dūņas, niedres, aļģes, tiek audzētas un zvejotas zivis, ir ainaviskas vietas, kuras attīstīt rehabilitācijas un atpūtas vajadzībām. Vidzemei atrodoties tieši pa vidu starp kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, ir arī plašas iespējas kopējiem sadarbības un investīciju projektiem. Vidzeme ir elastīgs un kompakts tirgus, kas ļauj izmēģināt produkciju vai inovācijas – reģionam ir pieejams zināšanu un infrastruktūras resurss.

Pētniecības saskare ar uzņēmējdarbību

VPR regulāri veic aktivitātes uzņēmēju un pētnieku sadarbības stiprināšanai un inovāciju attīstīšanai reģionā, tai skaitā arī zilās bioekonomikas jomā. Nesen arī organizēts Inovāciju koprades laboratoriju pasākumu cikls, kurā pētnieki tikās ar uzņēmējiem un meklēja iespējas sadarboties tieši aļģes kā resursa izmantošanai augstas pievienotas vērtības produktu radīšanā.

“Zilā bioekonomika ir visai jauns virziens, kurā notiek arvien vairāk pētījumu un zinātnes saskare ar uzņēmējdarbību,” saka Inese Skapste, kura ir arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) doktorante un pēta aļģu biomasas izmantošanas potenciālu un riskus Baltijas jūras reģionā. I. Skapste skaidro, ka zilā bioekonomika ir vismazāk izzinātā joma un tajā ir daudz ko pētīt – tās lielo potenciālu apgūstam pamazām. Tāpēc arvien tiek virzītas idejas un pilotprojekti, lai sekmētu jūras, saldūdens un piekrastē esošo resursu izmantošanu.

Viņa piebilst, ka Latvijā ir piemēri, kā pētnieki, kuriem ir pietiekama kapacitāte, zināšanas un uzņēmēja spējas, komercializē idejas, radot augstas kvalitātes biotehnoloģijas. Piemēram, Vides aizsardzības un siltumu sistēmu institūts izstrādājis patentētu tehnoloģiju mikroaļģu audzēšanai, kas piemērota aukstākam klimatam, uzlabojot gaismas pieejamību, samazinot zemes izmantošanu ar modulāru konstrukciju un lietojot LED apgaismojumu. Pieminams arī Algae Tree – mikroaļģu bioreaktors gaisa kvalitātes uzlabošanai telpā vai Spirulina Nord – vienīgais uzņēmums Ziemeļeiropā, kas audzē spirulīnu (tropisku mikroaļģi) arī ziemeļu klimatā un veido no tās unikālus produktus.

Jautāta, kādiem zilās bioekonomikas resursiem vēl ir potenciāls attīstībai Vidzemē, I. Skapste atzīst, ka iespējams izmantot arī saldūdens niedres. Latvijā ir lielas niedru platības, kurās, rūpīgi plānojot apsaimniekošanu, niedres ilgstoši var izmantot biogāzes, bioenerģijas un celtniecības materiālu ražošanā. Tām ir arī daudzveidīgs pielietojums augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā, piemēram, kompozītmateriālu izgatavošanā būvniecībai, skaņas un siltumizolācijas paneļu ražošanā. Ir arī potenciāls citiem saldūdens resursiem, piemēram, dūņām, kuru izmantošanu no ekonomiskā viedokļa vērtē vairākās jomās: ārstniecībā, atjaunojamās enerģijas ražošanā un lauksaimniecībā, arī kā mēslojumu.

“Latvijā un Vidzemē ir plašas inovāciju iespējas – apvienojot tās ar pieejamo infrastruktūru un resursiem, prasmīgi uzņēmēji, izmantojot reģiona priekšrocības, var darboties, ņemot vērā pasaulē vitāli nepieciešamo un aktuālo principu: izmantot tos apritīgi,” secina I. Skapste.

Šobrīd zilās bioekonomikas un tās ietverto bioresursu pētniecībā Latvijā vairāk koncentrējas LBTU, Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un RTU Liepājas Akadēmijā (iepriekš Liepājas Universitāte), tajā pašā laikā reģionā esošajā Vidzemes Augstskolā ir potenciāls stiprināt pētniecību un sadarbību, kas vērsta tieši uz zilās bioekonomikas pakalpojumu attīstīšanu.

Tradicionālā zivsaimniecība iet laikam līdzi

Mūsdienās zivsaimniecība kā zilās bioekonomikas pārstāve ir viena no Vidzemes reģiona izaugsmes nodrošinātājām kurai piemīt potenciāls radīt arvien vairāk augstvērtīgu produktu. Kā norāda I. Skapste, akvakultūra ir augoša nozare, kas ietver arī ilgtspējīgas zivju audzēšanas praksi, un tai ir potenciāls inovācijām arī ilgtspējīgas pārtikas ražošanā, veicinot reģiona nodrošinātību ar pārtiku.

Inovācijas konkurētspējas celšanai, piemēram, pasaules līmeņa jaunievedumus gan ražošanas tehnoloģijās, gan produktu receptūrā, ievieš viens no lielākajiem zivju produkcijas ražotājiem valstī AS Brīvais vilnis. Uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris skaidro, ka ieviesto bieži vien pārņem arī citi nozares uzņēmumi.

Piemēram, uzņēmums sadarbībā ar Šveices partneriem pirmais ieviesa konservus ar caurspīdīgu vāku – tagad šādi vāki pasaulē parādoties arvien biežāk. Sadarbībā ar kādu autoritatīvu mediķi radīta laša asakas pastēte, kurā ir paaugstināts kalcija un fosfora daudzums. Raugoties uz potenciālajiem investoriem zivju produkcijas ražošanā, A. Babris pieļauj, ka Vidzemē vieta būtu nišas produktu ražotājiem, kas spētu piedāvāt produkciju par konkurētspējīgu cenu, tomēr jāņem vērā zivju resursa pieejamība.

Vidzemē ir pieejams čakls un atbildīgs darbaspēks, var atrast arī industriālas ēkas, kuras pielāgot ražošanai. No loģistikas viedokļa piekrastē zivrūpniecība jūtas ērti, jo līdzās ir ViaBaltika autoceļš. “Un nedrīkst piemirst, ka zilā bioekonomika gan jūras piekrastē, gan iekšzemes ūdeņu tuvumā ir arī cieši saistīta ar tūrismu,” atgādina Inese Skapste.

Vairāk par iespējām ieguldīt augošajā zilās bioekonomikas nozarē, kā arī citas investīciju iespējas pieejamas business.vidzeme.lv. Publicitāte tiek veikta Vidzemes uzņēmējdarbības centra projekta “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā” ietvaros, ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.

Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!