Vidzemes uzņēmēji rada idejas jaunu aļģu produktu izstrādei

Domājot par jūras un saldūdens resursu izmantošanu un tā potenciāla attīstīšanu reģionā, Vidzemes plānošanas reģions aizvadījis vairāku pasākumu kopumu uzņēmējiem un pētniekiem, kuru interese cieši saistīta ar aļģu kā resursa izmantošanu jaunu produktu attīstīšanā. Pasākuma ietvarā satikās 11 Latvijas pētnieki no dažādām organizācijām un 10 uzņēmumu pārstāvji.

Inovāciju koprades laboratorija ir Vidzemes plānošanas reģiona īstenota praktiska metode profesionāli vadītam kopdarba procesam. Savienojot pētnieku zināšanas ar uzņēmēju biznesa ekspertīzi un reālās vides izaicinājumiem, tiek radītas iestrādnes jauniem produktiem, pakalpojumiem, procesiem vai tehnoloģijām.

Martā un aprīlī notikušajos tiešsaistes un klātienes pasākumos piedalījās pārstāvji no uzņēmumiem AS “Smiltenes piens”, SIA “Smalkais muslis”, SIA "Fat cat", SIA “Verbus” un citiem. Darba procesā saskarsmes punktus un jaunu produktu idejas uzņēmējiem risināt palīdzēja dažādas specializācijas pētnieki no Latvijas Hidroekoloģijas institūta, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes.

Koprades laboratorijas darba process organizēts tā, lai uzņēmēji un pētnieki kopīgi iepazītu viens otra darba jomu, intereses, paveikto un plānoto. Viens no darba posmiem ir radošas pieejas ideju ģenerēšanai un kopīgu domu apkopošanai. Šādi praktiskas darbošanās ietvarā tika radītas vairāk nekā 40 jaunas idejas aļģu kā resursa izmantošanai jaunu produktu radīšanā.

Koprades procesa noslēgumā notika darbs pie ideju "piezemēšanas" un to tālākas izstrādes saistībā jau ar konkrētu uzņēmēju vajadzībām. Izveidojās divas sadarbības grupas, kur katrā ir gan uzņēmēji, gan pētnieki. Viena grupa strādāja pie uzņēmuma AS "Smiltenes piens" vajadzību izpētes, kā pārpalikušo produktu izejvielu – laktozes šķīdumu varētu izmantot mikroaļģu audzēšanai un pavairošanai. Savukārt otra grupa strādāja ar uzņēmuma "VERBUS" darba uzdevumu, kā pavairot un izmantot aļģes zivju audzēšanai un izstrādāt barības vielas. Papildus uzņēmuma pārstāvis aktualizēja nepieciešamību pēc zinātnisko institūciju pētījumiem, kas pamato aļģu labvēlīgo ietekmi uz vides piesārņojuma mazināšanu.

Liela nozīme aktivitātes īstenošanā tika pievērsta uzņēmēju un pētnieku informēšanai par pieejamajām finanšu atbalsta programmām, lai brīdī, kad atbalsta programmas ir pieejamas, uzņēmēji uz to pārliecinoši var pretendēt. Pasākumā piedalījās pārstāvji no LR Zemkopības ministrijas, sniedzot detalizētu informāciju par Lauku atbalsta dienesta administrēto programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027.gadam, specifiski par atbalstu aļģu produktu attīstīšanai un ražošanai.  

Par pasākumu norisi atzinīgi izteicās gan pētnieki, gan uzņēmēji. Docente, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāve, Zivju apstrādes biotehnoloģiju studiju un pētniecības centra vadītāja Sanita Sazonova  pauda atzinību par šādas sākotnēji, viņasprāt, šķietami neiedomājamas idejas realizēšanu par inovāciju koprades laboratoriju, kurā paredzēts kopīgi virzīt biznesa sektora idejas kopā ar pētniekiem. Viņa uzsvēra, ka, esot jau aktivitātē un redzot, kā saplānoti procesi, redzams, ka tas ir reāli un šādu sadarbību var realizēt ar labiem rezultātiem.

AS “Smiltenes piens” valdes priekšsēdētāja Ilze Bogdanova vērtē, ka uzņēmēji ir dažādi – daļa paši meklē dažādas sadarbības iespējas, daļai šādi pasākumi ir ļoti nepieciešami un noderīgi, lai rastu trūkstošas sadarbības. Tāpat viņa piebilst, ka šāda aktivitāte ir labs veids kā pašiem uzņēmējiem palūkoties uz savu ikdienas darbu. “Satiekoties ar zinātni pārstāvošiem cilvēkiem, kuriem pilnīgi cits skatījums uz dažādiem jautājumiem, var rasties jauni projekti un pakalpojumi,” uzsver uzņēmuma vadītāja. Viņa stāsta, ka koprades procesā iegūtā sadarbība ar pētniekiem varētu turpināties, idejas un metodes iestrādnes būtu jātestē praktiski.

Inovāciju koprades laboratoriju organizē Vidzemes plānošanas reģiona Vidzemes uzņēmējdarbības centrs projektā "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Vidzemes plānošanas reģionā", ko līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus.